Laikam jau visiem ir skaidrs, ka papjē mašē sen vairs nav bērnu ķeskāšanās, bet es tik un tā neko baigi smuku no šī mākslas žanra nebiju manījusi. Tad nu, atkal vairs neatceros kā, bet atradu Cecilia Levy darbus un nopriecājos. Kārtējo reizi smukais ir vienkāršs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru