trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis

topinambūrs - Latvijas ekzotika


Vakardien, ignorējot kaudzi ar steidzami lasāmu un neatliekamu literatūru, vilcienā lasīju "Aizslēposim pēc avotkresēm". Viena no foršākajām grāmatām latviešu valodā, ko esmu pēdējā laikā turējusi rokās. Dažviet jau pavīd pārlieku "čomiski-smieklīgās" frāzītes, piemēram, "(..) kad stresa un noguruma dēļ daudzi kļūst kašķīgi. Tad vietā nevis mesties patiesības noskaidrošanas strīdā, bet nemiernieku jautri uzaicināt:"Paknābā gaiļbiksīti!"" Vēh (saviebta seja)! Bet ne par to. Salasījos, ka  topinambūrs (ko atceros tikai no ābeces pie T burta) patiesībā ir ēdams pavasara augs, turklāt vērtīgs, jo īpaši tiem, kam svārstīgs cukura līmenis asinīs. Pieņemsim, ka ar svārstīgo cukuru varētu skaidrot manu nesalaužamo saldumu kāri. Vispār, varētu jau arī, ja ņem vērā cukura atkarības teoriju. Nu, vot, staigājos par centrāltirgu, jau devos uz stacijas pusi, kad ieraudzīju tantiņu ar kautrīgu, galda malā noliktu produkciju - sēņu burciņu, pāris marrutku burciņas un divi maisiņi ar zemjainiem dāliju gumu veidīgiem sakneņiem. Jau nojautu, ka esmu "piesaukusi" topinambūrus,cena lats par maisiņu. Manuprāt, par ļoti ok, ņemot vērā, ka šitie tiešām bija tikko izskašņāti un noteikti no tantuka pašas dārza, jo viņa pastāstīja kā šos pagatavot, gan kā viņi izskatās virs zemes,kur labāk aug, gan kad viņai pēdējais topinambūra zieds nobiris.
Šie te bija tādi sulīgi, bišku jautās riekstu garša, svaiga burkāna konsistencē. Var ēst svaigus, var tvaicēt, var panēt mīklā un sacept, var vienkārši sacept. Man jau likās, ka tāda ekstra obligāti jāēd svaigā veidā, tāpēc vienkārši sarīvējām salātos ar burkānu, gribējās gan pamēģināt recepti, kas grāmatā bija, bet laikam esam jau visas bietes notērējuši. Bet recepte šāda:
smalki sagriezts svaigs topinambūrs, sauja ciedru riekstu vai valriekstu, tikpat daudz rozīņu (šito es noteikti būtu izlaidusi, jo man jau tāds konservatīvs skats uz saldo/sāļo miksēšanu kopā), sarīvēta varīta biete, aizdaram krējums vai eļļa.

 ā, un ja reiz gadās būt centrāltirgū, tad var pieiet pie "nocenoto" preču stenda. Tur atrodama ļoti garšīga organic fairtrade vegan (mani uzjautrina šitie uzskaitījumi) melnā šokolāde pa 35 santīmiem. Man viņa tepat priekšā stāv un es jau stiepju roku pēc gabaliņa, mm.