markesu lasa vasarā

Ja nu tā ir sagadījies un tu dzīvo ziemeļu puslodē, tad iesaku lasīt Markesu vasarā. Pirms dažiem mēnešiem mēģināju lasīt viņa "zaļo grāmatiņu" (stāstus) un nevarēju saprast, kas notiek - man viņi nepatika un es lasīju ar tādām grūtībām, lapaspuses burtiski vilkās. Bet tagad, guļot karstajā pludmalē starp priedēm un jūru, es uztaisīju vēl vienu piegājienu un guess whaaaaat-aizgāja kā pa sviestu. Es nevainoju  tikai karstumu, cilvēks mainās drusciņ ar katru dienu, la,la,lā, bet šoreiz man liekas, ka tas būs īstais - saule, tveice, sviedri, pusdienas stāvošais laiks noteikti ir minimālais ekipējums Markesa lasīšanai. Bet ziema lai paliek Ibsenam un Bulgakovam :)
If you happen to live in northern hemisphere, read Marquez in summer. Some months ago i tried to read his stories and could not understand what is wrong with me - i did not like them. But now i gave them another shot, lying in the heat on the pine surrounded beach and that's it, i loved the stories. I don't blame it only on the season change, of course, people change a little bit every day, bla, bla, bla, but i guess this is it - sun, heat, sweat, time standing still in the afternoon, that's the basic equipment for reading Marques. Use winter to read Ibsen and Bulgakov.

angliskā pirmizrāde

since i often feel like in a small pond and also often complain about the same things going round and round, aaand since most of my blog views are from abroad, i've decided to write also in english, so welcome english language.
tā kā te es bieži vien jūtos kā varžu dīķī un sūdzos par viena un tā paša malšanos apkārt, kā arī redzot, ka lielākā daļa profila skatu ir no ārvalstīm, izlēmu, ka nepieciešams ielikt arī angliskojumu tam, ko rakstu. tā kā lapni lūgtum angļu valoda.

sagadīšanās?

weird - vakar Jēkabs padeva ziņu par Raudivi un vakar viņam palātā ieveda večuku, kuram draugs bija ieteicis uz sasistās kājas uzlikt etiķa (!) kompresi. Šodien atklājās, ka večuku sauc Lucians Raudive - Konstantīna Raudives brāļa dēls. manī šis viss rosa aizdomīgumu..

mirušo balsis

interesanti, kad es saņemšos paklausīties Raudives balsu ierakstus? Jēkabs lasa manis aizvesto Rimanta Ziedoņa "Austrumu robeža", kur  ir plašs ieskats Raudives darbībā, tad nu ierosināja šodien pameklēt kaut kādus ierakstus samiksētus ar elektronisko mūziku,nu, vai kaut kā tā. Ja man bija bail Raudives ierakstus klausīties vienkārši tāpat, tad, esot mājās vienai drūmā vējainā dienā, tas noteikti nenotiks. Vispār vēl man ir interesanti, jo gribās zināt, cik skaidras tās balsis ir. Jo es pilnībā piekrītu tam, ka cilvēka prāts ir veidots tā, ka pat vienkāršu šņākoņu pielīdzinās kādām zināmām skaņām, vārdiem, taču ja tās balsis ir nepārprotamas, tad ir čau, tad es vairs naktīs vispār nevarētu gulēt zinot, ka apkārt skan mirušo balsis.Lai gan jāatzīst, ka pilnīgi niez rokas paklausīties to samiksēto muzīku, kaut kā liekas, ka kaut kas pilnīgi magical varētu būt sanācis. Ieraksts saucās Konstantin Raudive "The voices of Dead" (sub rosa). Un izrādās, ka Raudives ieraksti ietekmējuši arī the Smiths, vou,vai ne? 

attēls no šejienes

pēdējās dienas

Svētdienā aizbraucu uz Liepu apraudzīt opi, kam tagad karstumā gājis dikti švaki un apraudzīt omu, kas ir saaudzinājusi nereālākos labumus un smukumus dārzā. Savācos rukolu, biešu lakstus, nesamērīgu un nenoēdamu daudzumu ar dillēm un lokiem, kā arī kaudzi ar salātiem un par visu vislielāko kaudzi ar īrisiem un pujenēm. Vispār pujenes ir vāu vienas no smukākajām puķēm, rozes nouvej netur līdz. Šausmas sākas tad, kad viņas sāk birt un ik pa pusstundai ir jāvāc čupa ar ziedlapām no vāzapakšas.

sava māja

Jēkabs slimnīcā, viesi aizbraukuši, māja tukša un es nezinu no kura gala sākt.Plānā ir atšūt visus miljons svārkus/kleitas, sakārtot Jēkaba plauktus, sakārtot visu pārējo, sataisīt jauno "projektiņu" vasaras kabatas naudai.