otrdiena, 2010. gada 30. novembris

karaoke finally

šis ir ieraksts par pagājušās piektdienas notikumiem, bet šo noteikti nedrīkst aizmirst.
Izrādās uz Blaumaņa ielas ir atvēries ļoti omulīgs kafužņiks- bārs garšīgajai Illy kafijai par godu. Kā tikko noskaidroju šeit, saucas Innocentcafe. Ļoti gaumīgs inerjers, ne pārstilīgs, ne dikhedisks, turklāt ekofrendus/ekofrīkus iepriecinās uzlīmīte tualetē, kas, cerams, arī atbilst patiesībai - telpas tiek tīrītas ar Ecover. Cik labi, ka videi draudzīga sadzīves ķīmija jau labu laiku vairs nav tikai tumša pagrīdes ģēla, ko piekopj norūpējušās mammas, hipiji, videnieki un folkloristi. Ieejot kafejnīcā, neviens nelūr virsū (kas man ir ļoti svarīgi) un bez bažām var paņem arī TIKAI VIENU!!! aliņu un mierīgi turpināt klačot ar draudzenēm. Kādu aliņu var sagaidīt Rīgas barčikos pa 1,50Ls? jap, visticamāk, ar ūdeni atšķaidītu Cēsinieku vai Lāčplēsi, kas, pēc vakara gaitā tikai diviem izdzertiem kausiem, nereti novedīs pie diezgan smagām pohām nākamajā rītā. Bet te pa 1,50 var dabūt gardo Valmiermuižu, kas jau veicītī maksā gandrīz latu. Turklāt aliņam bonusā nāk sāļie riekstiņi, savukārt uz draudzenes kakao apakštasītes bija uzlikti vairāki gardi māršmellovi, patīkami.
Tālāk pasēdējām Teātra bārā, kur kā ierasti pilns ar (wannabe) "teātrim pietuvinātiem cilvēciņiem", tur arī radās brīnišķīgā doma piepildīt ilgi klusībā nosēdējušo sapni, noskatītu romantiskajās komēdijās/girl mūvijos - uzdziedāt karaoki. Noskaidrojās, ka vienīgais karaoke bārs, kuru zināju, "Hali Gali" acīmredzot, nav izturējis karokes biznesa prasības un aizgājis nebūtībā. Kaut kur gaisā uzvirmoja ziņas, ka tepat tuvumā uz Lāčplēša ielas tieši esot mums nepieciešamā iestāde, kuru arī nolēmām pārbaudīt. Tā nu pēc vairāku stundu iesildīšanās un nobriešanas, ap pulkstens 2iem naktī vērām kultūras nama "Karakums" durvis. Neskatoties uz dīvaino, tumšo un ne visai velcoming ieiešanu, apkalpojošais personāls, cik nojautu, bija iepriecināts par jaunām sejām ierasto apmeklētāju vidū un droši uzsāka sarunu, vaicājot, vai šī būs mūsu pirmā reize karaoke bārā.Pirmā reize, indeed, ko pierādīja aizrautīga dziesmu žurnāla šķirstīšana un potenciāli izpildāmo skaņdarbu iemēģināšana. "Skatuves" telpā uz maiņām uzstājās divas meitenes un kāds aktīvs kungs, kas, kā vēlāk izrādījās, bija pats maestro Arvīds Cellers
Mūsu izpildīto dziesmu saraksts:
(kopkoris) Laura Reinika "Sirds sadeg neparasti"
solo: Miglā asaro logs
Māra solo: Slidotava
Nora solo: Es šodien jūku prātā
Trio: Sorry seems to be the hardest word
Nevarēja saprast vai cilvēkiem besī vai viņi vienkārši nereaģē un ir pieraduši pie dzērušiem šķībi dziedošiem cilvēkiem. čalim aiz kompja, bet uz skatuves, plus punkts bonus punkts par komentāriem plūstošai pārejai no viena "izpildītāja" pie otra un par savu aktīvo līdzdalību ne tikai kā dj,bet arī kā dziesmu izpildītājām (iecienītākais, acīmredzot, grupas Z-scars repertuārs)

vēl Ēriksons

"katra ciltrs, orda, šķira vai nācija, tāpat arī katra reliģiska grupa ir uzskatījusi sevi par visu cilvēci, bet pārējos - par kādas mazsvarīgas dievības patvaļīgi radītiem dīvaiņiem."

eriksona humors


runājot par cilvēka identitātes attiecībām ar Dievu, Eriksons grāmatā "Identitāte: jaunība un krīze" iestarpina vienu jociņu:
"Kāds Jaunanglijas iedzīvotājs strādāja dārzā. Tobrīd garām gāja draudzes mācītājs un apsveica saimnieku ar lielisko ražu, kas kopīgiem spēkiem ar Dievu bija izaudzēta. "Tā gan," atbildēja vīrs, "tomēr Jums vajadzēja redzēt, kā te izskatījās, kad viss bija atstāts Dieva ziņā!""
Smieklīgi vai nesmieklīgi, bet sapratu, ka šis stāstiņš diezgan labi atspoguļo manas attiecības ar Dievu. Jā, es ticu, ka Viņš (vai Tas) ir, taču galīgi nav ieinteresēts manā "dārziņā". Ja es pati nedarbošos, tad tik vien tur būs kā purvains čūskulājs, necaurredzams džunglis vai labākajā gadījumā pāris neauglīgas piemājas dobītes.
p.s. bilde no Monē Giverny dārziem, ņemta no šejienes

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Auč

tagad, ikreiz izdzirdot Mumford&Sons, nāk prātā Pētera teiktais, ka tas čalis izklausās tā, it kā visu laiku ciestu. Smieklīgi, smieklīgi, bet tomēr ļoti precīzi pateikts. Tas gan netraucē man viņus klausīties, man laikam patīk cietēji.

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

tīneidžeru foto

Varbūt nedaudz kauns atzīties, bet man baigi šitās bildes patīk. young boys, young giiiiiiiiirls








vairāk šeit

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

humors

par šo mēs smejamies pēdējā laikā:

pamēģini

o, šitais ofic jāizdara drīzumā!

atkal kaut kas uz singers songwriters pusi

zināju laura marling, bet, kā jau vienmēr, neko īpaši nepētot par mūziķiem un viņu bekgraundu, nezināju, ka viņa ir tik "tuvās attiecībās"ar mumford and sons. varbūt labāk arī nevajadzēja to atklāt, jo drīz jau šo dziesmu būšu nodreijājusi līdz nemaņai.