ābolu sēkliņas& izdevīgie eko/vegan pirkumi.

tikko atklāju, ka Rimčika eko ābolu sēkliņas garšo pēc mandelēm. Nu, tādām kā Bronnera ziepēs, jo īstās mandeles tā negaršojot (2.teikums ir Jēkaba apgalvojums).

ņemot vērā manu pāris mēnešu pieredzi bioveiča otrā pusē, apmēram zinu, kāds ir uzcenojums un varu novērtēt, ko par kādu cenu ir ok pirkt.Ja agrāk tikai Stokmanā varēja uz akcijām par samērīgām cenām dabūt šo to no eko, tad Rimčiks ir sagādājis jauku pārsteigumu ar savu I love Eco sēriju, kura principā visa ir ļoti pieņemamās cenās.

• Jau iet otrā paciņa ar i love eco rīsiem, par lētiem tos nosaukt nevarēs, taču... Vienu brīdi mēs pirkām lielās pakas ar kaut kādiem superkrutiem basmati rīsiem, neeko, gandrīz 4ls kg. šitie garšoja tik labi, ka varēja ēst vienus pašu. Tad lūk, I love eco rīsi kg tikai pāri 2ls, garšo tikpat labi, turklāt ekoloģiski. Vienīgi gribētos to fairtrade marku virsū, bet tā kaut kā "tradicionāliem" Āzijas produktiem nav populāra.
• šodien nopirku ļoti garšīgus vegāniskus- cepumus no i love eco sērijas, baigi garšīgi, tekni gan bez gala, turklāt 99 santīmi arī neliekas tik traki (tas varbūt tas 99,99 efekts :)
• visforšākais laikam ir Rimi eko āboli. Pagājušajā nedēļā nopirku iepakojumu (800g) ar 4 lieliem smukiem āboliem pa 1,05ls. Turpat blakus poļu spīdīgie āboli pa 0,98 sant. kilogramā. Te nu solis pavisam maziņš.sanāk pāris santīmu uz vienu ābolu. šodien gan kaut kāda cita zorte bija pa 1,18. Bet vienalga. Žēl, protams, ka neviens latviešu tantuks (ok, Rimčikam jau vajadzētu lielsaimnieku) nav saņēmies dabūt to sertifikāciju. Jocīgi tomēr Latvijā tik pašsaprotamo kā ābolu pirkt no Vācijas ražotāja. žēl, žēl, žēl...

gribējām uz Azerbaidžānu..

sanāca uz Maroku!06.05.2011.Rix-Brussels- Agadir; 14.05.2011 Marakeša- Brēmene- Rix. Jēkabs pat priecājās par nakti Brēmenē un uzreiz teica, ka varēsim aiziet uz falafelu kafeni, kas pa ceļam uz lidostu. Uh, ēdiens (jo īpaši falafels) vienmēr ir pilsētas hailaits.
Ja sākumā ne īpaši iekarsu par Maroku, tad, sākot lasīt Lonely Planet un plānojot ceļu, sacerējos arvien vairāk, jo īpaši par iespējamajām smukajām lētajām viesnīcām ar skaistiem iekšpagalmiem un okeānu.
Ar šausmām gaidu tirgošanos par VISU, ai, kā es piekusīšu.. Jau Turcijā nācās staigāt nodurtām acīm, lai tikai skatiens nesastaptos ar kādu no visuresošajiem pārdevējiem, gidiem vai iekšā aicinātājiem. Turku tirgošanās bija pretīga, gruzīnu - dažreiz nogurdinoša, bet kopumā neatstāja nepatīkamas sajūtas, marokāņu, pēc Montas vārdiem, arī esot ok.

 visas bildes no hostelbookers.com un ne dārgākas par 12ls par nakti.

Papīrs

Laikam jau visiem ir skaidrs, ka papjē mašē sen vairs nav bērnu ķeskāšanās, bet es tik un tā neko baigi smuku no šī mākslas žanra nebiju manījusi. Tad nu, atkal vairs neatceros kā, bet atradu Cecilia Levy darbus un nopriecājos. Kārtējo reizi smukais ir vienkāršs.



bildes no šejienes

labākie humpalu atradumi

šī krūzīte tika atrasta leģendārajā Emmausā, katru reizi dzerot no viņas papriecājos par jauko septiņdesmito dizainu un krāsām. vispār, jāsāk uzskaitīt labākie atradumi..Aber citādi esmu noraizējusies par pasaules nākotni, AGAIN!!!.Šodien vispār nejauka trauksme fonā bija un, šķiet, ka ne man vienīgajai. Sportiņš, čiksu pļāpas un kafejnīca nedaudz atslābināja, bet nu ir vakars klāt un līdz ar viņu kārtējās neproduktīvās eksistenciālās (LOL) pārdomas.

where is my mind?

Pixies man līdz kādam nesenam laikam saistījās tikai ar tīņu laiku un skolas disenēm, kur reāli varēja pavilkties uz "esmu tik traks, kur ir mans prātiņš". Vārdu sakot, pēc tā Pixies man bija norakstīti. Bet nesen uzzināju, ka dziesmu Where is my mind? Francis sacerējis pēc niršanas Karību jūrā. Trrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr, un visa bilde izmainās. Es neesmu nirusi ar akvalangu, bet dziesma man dod pilnīgu magical zemūdens bezsvara pasaules bildi. Es kopumā smīnu par tekstiem, ka mūzikā/literatūrā/ kino utt. mēs izdzīvojam pieredzi, ko citādi negūtu, bet šoreiz man toč liekas, ka esmu piedzīvojusi zemūdens pasauli.

aaahh, bet klausoties/skatoties jaunos Pixies končus, liekas, ka Francis dzied ar sūdīgi notēlotu vācu akcentu :)

tulkot nevar

Vakardien nebiju paņēmusi līdzi neko lasāmu (no rīta bija Gīrcs, bet to nobeidzu pa lekcijām), tāpēc intereses pēc, vakarā braucot mājās, pamēģināju patulkot Christmas day dziesmas tekstu. Secinājumi jau bijuši, bet piemirsti - nav vērts tulkot, ja vien tā nolūks nav vienkārši informācijas padošana tālāk, jo noskaņa nepārnesas, pirmavots pazūd tulkojumā. Iespējams, kāds ļoti profesionāls tulks var to paveikt, bet mani māc aizdomas, ka pat minimālas izmaiņas skanējumā, kur nu vēl nomainot visu valodu, sagrauj teksta pirmradītāja noskaņu un pilnīgumu.
Tulkojot, protams, var rasties kas pilnīgi cits labs,noskaņīgs, taču tas vairs nebūs tas,kas sākumā, būs sintēze. Tādējādi apzinoties šo, mani pārņem nedaudz skumīga oma, ka nekad neuzzināšu, kāds ir pirmskanējums, pirmnoskaņa visiem tulkotajiem darbiem, ko esmu lasījusi.

un pēdējā laika labākā uzietā atmiņa

pēdējā laika labākais dziesmas teksts

Jim White - Christmas Day

Where in the world did you come from my dear?
Did some mysterious voice tell you I'd still be here? I bought this ticket to Mobile, but I been stranded all day...p.a. said the bus broke down ten miles away from the station.
So seldom a door...so seldom a key...so seldom a lock like the love between you and me. But seldom comes happiness without the pain of the devil in the details since I saw the smile on your face as I was crying in a Greyhound station on Christmas Day...in 1998.
The burden of love is the fuel of bad grammar.
You stutter and stammer--what a bitch to convey the crux of the matter, when the words you must utter are hopelessly tangled in the memories and scars you show no one. So seldom a door...so seldom a key...so seldom a hit like the hurt you put on me.
But seldom comes happiness without the pain of the devil in the details since I saw the smile on your face as I was crying in a Greyhound station on Christmas Day...in 1998. I remember quite clearly, a bad Muzak version of James Taylor's big hit, called "Fire and Rain" was playing as you crouched down and tearfully kissed me, and I thought, "Damn, what good fiction I will mold from this terrible pain." So seldom a door...so seldom a key...so seldom a gift like the gift you gave me. But seldom comes happiness without the pain of the devil in the details since I saw the smile on your face as I was crying in a Greyhound station on Christmas Day...in 1998. Amazing grace, how sweet the smile upon the face I never thought I'd see you again...especially here in this Greyhound station...on Christmas Day...in 1998

pēc tam

tupošā tūristbilde maskavā

no 25.stāva kosmosa

čalis tikai atpūšas

džamps

nu lūk, nevienu iepriekš uzskaitīto vēlēšanos nepiepildīju: Ermitāžā nebiju, jo bija baigās rindas, būtu 8ls biļetē un muzeja apskate notiktu pēc negulētas nakts, kas, savukārt, nozīmē vati galvā un ļoti iespējams notrulinātākas sajūtas. Maskava nebija ziemīga, drīzāk pavasarīga, ne man matrjoška, ne mammai vāļinki. Jaša neatbrauca, skolu iekavēju. Neko, ir viskādas citas sajūtas: ēšana un pļāpas sveču gaismā pašikā&foršā Tallinas restiķī, BEIDZOT ceļa sajūta, kas gan, jāatzīst, ir baudāmāka vasarā, braucienu iekrāsojušās jēlības un jociņi, 25. stāvs kreizī Pēterburgas jaunceltnē (māju kompleksā "Kosmoss") ar skatu uz kustīgajām autostrādes, pilsētas gaismām (ai, kā man šitā urbānā romantika patīk), Maskavas saulainais sapņu dzīvoklis ar tur ļoti iederīgiem trim pūkainiem spēļsuņiem, koncerts, kurš atgādināja par punk diy skatuvi. Nezinu, šitais ir laikam tas, ko gribu atcerēties. protams, busā esošie cilvēki un sarunas, nīkšana, sadzīve ar viņiem stāv pāri jebkam citam. Bija forši un tagad ir grūti atkopties no kompānijas, mainīgu ainavu un notikumu bagātības.