runājot par cilvēka identitātes attiecībām ar Dievu, Eriksons grāmatā "Identitāte: jaunība un krīze" iestarpina vienu jociņu:
"Kāds Jaunanglijas iedzīvotājs strādāja dārzā. Tobrīd garām gāja draudzes mācītājs un apsveica saimnieku ar lielisko ražu, kas kopīgiem spēkiem ar Dievu bija izaudzēta. "Tā gan," atbildēja vīrs, "tomēr Jums vajadzēja redzēt, kā te izskatījās, kad viss bija atstāts Dieva ziņā!""
Smieklīgi vai nesmieklīgi, bet sapratu, ka šis stāstiņš diezgan labi atspoguļo manas attiecības ar Dievu. Jā, es ticu, ka Viņš (vai Tas) ir, taču galīgi nav ieinteresēts manā "dārziņā". Ja es pati nedarbošos, tad tik vien tur būs kā purvains čūskulājs, necaurredzams džunglis vai labākajā gadījumā pāris neauglīgas piemājas dobītes.
p.s. bilde no Monē Giverny dārziem, ņemta no šejienes
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru