away we go

tad rīt uz Krieviju, patiesībā jau rīt un parīt uz mani neinteresējošu džinnnnnnnn džin džin džinnnnnnnnn festiņu Igaunijā un Krievijā tikai svētdiena līdz otrdiena. Es jau nu noteikti būtu izvēlējusies vienu dienu vairāk Pēterburgā nevis festiņā, bet vairākumam pieder gala vārds.Varbūt esmu nedaudz vīlusies kā brauciens beigās ir izkārtojies, bet tāpat lieku daudz cerību uz šo pasākumu.

Ceru tikt Ermitāžā un neapraudāties pie pirmās gleznas. Vēl ļoti ceru, ka ar kāda iezemieša palīdzību tikšu pie lētās ieejas biļetes, jo tūristiem biļete maksā 4 reiz dārgāk.
Ceru noķert Maskava ziemā sajūtu, ļoti krievisku, sārtiem vaigiem, zeltītiem baznīcu torņiem un kamanas, kuros sasēdušas babuškas kažokos un krāsainos lakatos (ok, šitais ir tīrākā fantāzija, bet Maskavas bildē šāda aina tik un tā rādās).
Ceru atrast smukas vecās matrjoškas (ļoti lame un noteikti sen jau aizgājušas modes dāmu izķertas) un vāļinkus (šitos gan labāk jaunus).
Ceru saspaidīt Jašas apaļos vaidziņus.
Ceru daudz neiekavēt skolu.

Vot, šitais saraksts uzkurbulēja manas gaidas. Tagad liekas, ka būs baigais krievu ziemas medžiks.
Un vēl kopumā esmu ļoti uzsēdusies uz Searchin for the wrong eyed Jesus saundtreka. Pavisam kontrastē ainavai aiz loga un gandrīz non-stop salstošajām kājām.

bilde no šejienes