jūra ir sasalusi nevienmērīgi, vietām ir gluds ledus, citur var noraut uz acīm, vietām sanesti lieli kalni ar ledus gabaliem, izskatās kā sasaluši viļņi. Jebkurā gadījumā sanāk slidot pa tādu kā trasīti (savienojušies gludā ledus laukumiņi) ar "virāžām" (ledus sanesumu gludās malas). Slidošanas skaņa rada sajūtu, ka jūra apakšā šalc un brīžiem šitais tādai zaķpastalai kā man liek bailēs sastingt. Vēl vietām ledus krakšķ, nu, tur, kur sasalis vairākās kārtās, arī tas ik pa laikam izdzen karstuma vilni. Neko citu kā "nenormāli skaisti", protams, nesecināšu. Vispār šādi vakari atgādina, kur slēpjas tas izslavētais ziemeļnieciskais skarbums un skaistums.
atnācu mājās un dabūju devu pavisam pretējas noskaņas trieciendevu - filma Searching for the wrong eyed jesus ir trips pa ASV dienvidiem ar skaistu dienvidniecisku (bandžo) kantrī mūziku un neticami patiesu bildi. Vispār, bija jau zināms, ka dienvidu Amerika nav nekāda medus maizes, bet filma laikam lika paskatīties uz tik "pareizo" Ameriku nedaudz līdzīgi kā uz Gruziju vai Balkāniem. Droši vien manu patikšanu pastiprināja catpower Chan Marshall un vovenhenda Edvartsa piedalīšanās filmā un sountrekā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru