Piekopjot vidusmēra sievietes atpūtu (manā gadījumā aerobika - kafene - filma), pirmdien sanāca satikties ar Biutiful un (not so beautiful šajā filmā) Havieru Bardem. Diemžēl, diemžēl... Lai gan uz nereāli daudzo sūdu fona, šī noteikti saucama par labu filmu, taču, zinot Amorres Perros un 21 gramu, šī rādās diezgan pavāja un šķiet mākslīgi turēta Iņāritu stila rāmjos. No redzētajām filmām visas izceļas ar rokrakstu, noskaņu bet manā skatījumā virtene ir šāda - tīrradnis Amorres perros, smalki noslīpētais 21 grams, diezgan popsīga
Bābele, smieklīgs un foršs izņēmumu (bez TĀS noskaņas) Rudo y Cursi un beidzot diezgan
samocītā Biutiful.
Samocīta tāpēc, ka visa kā likās par daudz, man būtu pieticis tikai ar Uksbala attiecībām ar ģimeni un nenovēršamo nāvi, pavisam nevajadzīgi likās par tiem imigrantiem. Nezinu, varbūt tam bija kāda tiešām neaizvietojama nozīme, bet vairāk izskatījās vienkārši pēc mēģinājuma iespiest filmā kaut kādu aktuālu problēmu. Ja Amorres perros un 21 grams, šķiet, ir klasisks postmoderna stāstījuma paraugs ar it kā nesaistītiem cilvēku stāstiem, kas tomēr kaut kur krustojas, vai nelineāru fragmentu atklāšana un likšanakopīgā bildē, tad Biutiful, šķiet, ir mēģinājums sevi neatražot caur šo postmodernisma formātu. Taču, noņemot šo ietvaru, sanāk vienkārši par daudz informācijas, par daudz stāstu, kuriem nu ir jārisinās vienā "celiņā". Ja nu akurāt vajadzēja par to imigrāciju, tad, manuprāt, labāk būtu derējuši iepriekš izmantotie stāstījuma veidi. Lai nu kā, es nemaz negrasos apšaubīt, ka Iņāritu visu ir miljards apdomājis un esmu ļoti pateicīga par viņa foršajām filmām.
Par labo, smuko, sirdi lauzošo: skaista bilde gredzena kompenei - sniegotais mežš ar beigto pūci un jūras, vēja, radio šalkoņu; Bardems un aktrise, kas tēlo viņa sievu, tūlīt paskatīšos imdb, Maricel Alvarez (laikam pavisam nezināma, pat bildes imdb nav un tikai 2 filmas minētas); mirušie/mirstošie un lielie naktstauriņi pie griestiem īsti spāniski-latīņamerikāniskā -Markesa čerņas stilā; pavasarīgi dienvidnieciskie debesu skati un manas mīļās noskaņas mūzikas radītājs Gustavo Santaolalla.
Ā, vēl arī nekad nebiju ietrāpījusi filmā, no kuras pusē tinas prom. No šīs, šķiet, aizgāja 2 vai 3 pārīši. Viens prom ejot paliekošajiem novēlēja izturību, varu iedomāties, cik mokoši šis varēja likties, ja nav pierasts ikdienās skatīties šitādus "murgus" bez smuka mīlasstāsta vai mašīnu ekšana.
The kids are all right.
Pirms Biutiful šī te tika reklamēta, ieraudzīju Ruffalo un izdarīju noziegumu. Par šo, protams, nekā daudz ko teikt. Pusotrstundīgs holivudņiks gan sitās cauri, bet bija pat ļoti ok, skatoties radās noskaņa un brīnumainā kārtā uz neilgu brīdi palika pat neliela pēcgarša. Filma
nav kaitinoša, apbrīnojami normāli tēlojoši aktieri, stāsts pietiekoši neparasts un nesalkans, lai varētu paciest, ko citu var vēlēties paralēli adīklim?
Man pēc skata tiešām patīk Mūra, ar Rufalo nevar saprast, kas viņš pa ķiparu, bet tas taisa foršu mīklu, lai uz viņu būtu inčīgi skatīties; smuki apspēlēts organic gardening. viss.
Happy, thank you, more please.
Brīnumainā kārtā par šo ir pat vēl mazāk ko teikt nekā par the kids are all right. Nezinu, uz kādu plauktiņu šī filma tēmē, varbūt pat forši, ka ir tādas filmas, kas nekur netēmā, ka gan es neticu. šķiet, dēļ indie skaņu celiņa iekšā kņudēja sajūta, ka šis ir nedaudz mēģinājums dabūt kaut ko līdzīgu kā 500 days of summer. Noteikti nesanāca. Pavisam lame likās izspēlēt
a mazā talantīgā bērna kārts un baigi nepatika tieši "smukā pārīša" t.i. Sema un Missisipi mīlasstāsts. Tas bija vislielākais lame un likās, ka izbrauc tikai uz aktieru izskatu un skatītāju vēlm
i līdzināties (protams) tieši šiem varoņiem.
Sems jeb Teds no how i met your mother, arī filmā ir tāds pats tipāžs, tikpat labi varētu pārcelt no filmas seriālā un otrādi. Ne tik kaitinošs kā seriālā. Man, atšķirībā no Sema, tomēr bija kauns skatīties kā Misisipi dzied, dzied, protams, labi, bet par režisoru vai scenāristu gan kauns. Tas arī viss, pat nekā īsti laba, ko pateikt, ā, prieks bija atkal redzēt Bastera (no Arrested development) seju.
Tam visam pa vidu the Wire 4. sezona, jaunais valentīndienas offiss, slimošana, kā dēļ arī esmu noskatījusies tik maz filmas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru