Ja sākumā ne īpaši iekarsu par Maroku, tad, sākot lasīt Lonely Planet un plānojot ceļu, sacerējos arvien vairāk, jo īpaši par iespējamajām smukajām lētajām viesnīcām ar skaistiem iekšpagalmiem un okeānu.
Ar šausmām gaidu tirgošanos par VISU, ai, kā es piekusīšu.. Jau Turcijā nācās staigāt nodurtām acīm, lai tikai skatiens nesastaptos ar kādu no visuresošajiem pārdevējiem, gidiem vai iekšā aicinātājiem. Turku tirgošanās bija pretīga, gruzīnu - dažreiz nogurdinoša, bet kopumā neatstāja nepatīkamas sajūtas, marokāņu, pēc Montas vārdiem, arī esot ok.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru